Patrick Grégor Puppinck u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Tiesas (virspalāta) 2019. gada 19. decembra spriedums
Apelācija – Institucionālās tiesības – Pilsoņu iniciatīva “Viens no mums” – Eiropas Komisijas paziņojums, kurā izklāstīti tās secinājumi un iemesli, kādēļ netiek veiktas pilsoņu iniciatīvas pieprasītās darbības
Eiropas Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Komisijas pienākums veikt konkrētu darbību, ko paredz pilsoņu iniciatīva – Neesamība
(LES 11. panta 4. punkts un 17. panta 1.–3 punkts; LESD 24. panta pirmā daļa, 225., 241. un 289. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 1. apsvērums un 2. panta 1. punkts, 4. pants un 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 53.–55., 57., 61.–63., 70. un 71. punktu)
Komisija – Pilnvaras – Likumdošanas iniciatīvas pilnvaras – Īstenošana, ievērojot pilnvaru piešķiršanas un institucionālā līdzsvara principus
(LES 13. panta 2. punkts un 17. panta 1. un 2. punkts; LESD 289. pants)
(skat. 59., 60., 64. un 65. punktu)
Eiropas Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Pārbaude, ko veic Komisija – Pienākums atsevišķi iesniegt juridiskos secinājumus, no vienas puses, un politiskos secinājumus, no otras puses – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 20. apsvērums un 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 77.–81. punktu)
Eiropas Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Pārbaude, ko veic Komisija – Paziņojums, kurā ir iekļauts tās lēmums neiesniegt tiesību akta priekšlikumu Savienības likumdevējam – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(LES 17. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 88.–93., 95. un 96. punktu)
Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas paziņojums, kurā ir iekļauts tās lēmums neiesniegt tiesību akta priekšlikumu, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu
(LESD 296. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 94. punktu)
Rezumējums
Tiesa uzskata, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, apstiprinot Komisijas lēmumu neiesniegt tiesību akta priekšlikumu saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Viens no mums”
2019gada 19. decembra spriedumā lietā C‑418/18 P Puppinck u.c./Komisija Tiesa, izskatot lietu virspalātā, noraidīja apelācijas sūdzību, ko Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) “Viens no mums” organizatori bija iesnieguši par Vispārējās tiesas spriedumu (
1) , ar kuru šī pēdējā minētā tiesa bija noraidījusi to prasību atcelt Komisijas 2014. gada 28. maija paziņojumu par šo EPI (
2).
3) un Regulu Nr. 211/2011 (
4) Savienības pilsoņi, kuru skaits ir vismaz viens miljons un kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu no dalībvalstīm, var uzņemties iniciatīvu aicināt Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām ierosināt Savienības likumdevējam pieņemt tiesību aktu Līgumu piemērošanai. Pirms var tikt uzsākta parakstu vākšana, EPI organizatoriem tā ir jāreģistrē Komisijā, kura it īpaši pārbauda iniciatīvas priekšmetu un mērķus.
5) Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Viens no mums” pilsoņu komitejas locekļi. Šīs Eiropas pilsoņu iniciatīvas mērķis ir aizliegt un pārtraukt Savienības finansējumu darbībām, kas paredz cilvēka embriju iznīcināšanu (it īpaši pētniecības, attīstības palīdzības un veselības aizsardzības jomās), tostarp tiešu vai netiešu abortu finansējumu. Pēc reģistrācijas Eiropas pilsoņu iniciatīva “Viens no mums” savāca nepieciešamo viena miljona parakstu, pirms tā 2014. gadā tika oficiāla izklāstīta Komisijai. 2014. gada 28. maijā Komisija savā paziņojumā norādīja, ka tā neplāno veikt nekādu rīcību pēc šīs Eiropas pilsoņu iniciatīvas.
Tāpēc EPI organizatori lūdza Eiropas Savienības Vispārējo tiesu atcelt Komisijas paziņojumu, tostarp norādot, ka šai iestādei, atbildot uz reģistrētu EPI, ir jāiesniedz Savienības tiesību akta priekšlikums. Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu.
Saistībā ar apelācijas sūdzību Tiesa vispirms norādīja, ka saskaņā ar LES 11. panta 4. punktu EPI mērķis ir “aicināt” Komisiju iesniegt atbilstošu priekšlikumu Līgumu piemērošanai, nevis likt šai iestādei veikt EPI iecerēto darbību vai darbības. Tā piebilda, ka no dažādām Regulas Nr. 211/2011 tiesību normām izriet, ka tad, kad Komisija saņem EPI, tā izklāsta rīcību, ko tā attiecīgā gadījumā plāno veikt, kā arī šādas rīcības veikšanas vai neveikšanas iemeslus, kas apstiprina, ka tam, ka Komisija pēc EPI iesniedz Savienības tiesību akta priekšlikumu, ir fakultatīvs raksturs.
Turpinājumā Tiesa piebilda, ka Līgumos Komisijai piešķirtās likumdošanas iniciatīvas tiesības nozīmē, ka šai iestādei ir jāizlemj iesniegt vai neiesniegt leģislatīva akta priekšlikumu, izņemot situācijas, kurās tai saskaņā ar Savienības tiesībām obligāti ir jāiesniedz šāds priekšlikums. Šīs Komisijas likumdošanas iniciatīvas pilnvaras ir viena no Savienības institucionālajai struktūrai raksturīgā institucionālā līdzsvara principa izpausmēm. Šis princips nozīmē, ka ikviena iestāde savas pilnvaras īsteno, ievērojot pārējo iestāžu pilnvaras. Šajā ziņā Tiesa norādīja, ka atbilstoši Regulai Nr. 211/2011 EPI mērķis ir piešķirt Savienības pilsoņiem tiesības, kas ir pielīdzināmas tām, kādas attiecīgi LESD 225. un 241. pantā ir piešķirtas Eiropas Parlamentam un Padomei, proti, lūgt Komisijai iesniegt atbilstīgu priekšlikumu Līgumu īstenošanai. Tomēr, tā kā šādi atzītas Parlamenta un Padomes tiesības neaizskar Komisijas likumdošanas iniciatīvas pilnvaras, tam pašam ir jāattiecas uz EPI.
Tiesa arī uzsvēra, ka tas, ka Komisijai pēc EPI nav jārīkojas, pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvotajam, nenozīmē, ka šādai iniciatīvai nebūtu lietderīgās iedarbības. Proti, pirmkārt, EPI mehānisms ir viens no pārstāvības demokrātijas instrumentiem, ar kuru, pieņemot Lisabonas līgumu, tika papildināta pārstāvības demokrātijas sistēma, uz kuru ir balstīta Savienības darbība, un kura mērķis ir veicināt pilsoņu līdzdalību demokrātiskā procesā un sekmēt dialogu starp pilsoņiem un Savienības iestādēm. Otrkārt, ar EPI, kas ir reģistrēta atbilstoši Regulai Nr. 211/2011 un kurā ir ievērotas visas pēdējā minētajā regulā paredzētās procedūras un nosacījumi, tiek iedarbināta virkne šīs regulas 10. un 11. pantā uzskaitīto īpašo Komisijas pienākumu. Tiesa uzskata, ka EPI mehānisma īpašā pievienotā vērtība ir nevis garantijā sasniegt rezultātu, bet gan tās radītajās iespējās un izredzēs Eiropas pilsoņiem uzsākt politisku diskusiju Savienības iestādēs, nesagaidot likumdošanas procesa uzsākšanu.
Turklāt Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas pieeju, ka tāds paziņojums saistībā ar EPI kā strīdīgais paziņojums izriet no plašās Komisijas rīcības brīvības un līdz ar to ir jāveic ierobežota tā kontrole, lai tostarp pārbaudītu tā pamatojuma pietiekamību un acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamību.
Šajā kontekstā Tiesa it īpaši apstiprināja Vispārējās tiesas paustos apsvērumus, saskaņā ar kuriem Komisija, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas publikāciju, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Savienības finansējums attiecībā uz visiem drošiem un efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, it īpaši saistībā ar abortiem, veicina nedrošo abortu skaita samazināšanos un līdz ar to māšu mirstības un slimību risku samazināšanos.
1) Vispārējās tiesas spriedums, 2018. gada 23. aprīlis, One of Us u.c./Komisija ( T‑561/14 , EU:T:2018:210 ).
2) Komisijas 2014. gada 28. maija paziņojums COM(2014) 355 final par Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Viens no mums”
3) LES 11. panta 4. punkts.
4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu ( OV 2011, L 65, 1. lpp. ; un labojums – OV 2012, L 94, 49. lpp. ).
5) COM(2014) 355 final .
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.