2020gada 2. aprīlī (*1)
[Teksts labots ar 2020. gada 15. jūnija rīkojumu]
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 9. pants – Regula (ES) 2017/1001 – 9. pants – Preču zīmes piešķirtās tiesības – Izmantošana – Preču glabāšana, lai tās piedāvātu vai laistu tirgū – Preču, ar kurām ir pārkāptas preču zīmju tiesības un kuras tiek pārdotas interneta tirdzniecības vietā, uzglabāšana nosūtīšanas nolūkā
Lietā C‑567/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 26. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 7. septembrī, tiesvedībā
Coty Germany GmbH
pret
Amazon Services Europe Sàrl,
Amazon Europe Core Sàrl,
Amazon FC Graben GmbH,
Amazon EU Sàrl,
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [ E. Regan ], tiesneši I. Jarukaitis [ I. Jarukaitis ], E. Juhāss [ E. Juhász ], M. Ilešičs [ M. Ilešič ] (referents) un K. Likurgs [ C. Lycourgos ],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [ M . Campos Sánchez‑Bordona ],
sekretārs: D. Diterts [ D. Dittert ], nodaļas vadītājs,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 19. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 28. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
1Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi ( OV 2009, L 78, 1. lpp. ), redakcijā, kas bija spēkā pirms tās grozījumiem ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris) ( OV 2015, L 341, 21. lpp. ), 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi ( OV 2017, L 154, 1. lpp. ) 9. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
2Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Coty Germany GmbH (turpmāk tekstā – “ Coty ”) un Amazon Services Europe Sàrl , Amazon Europe Core Sàrl , Amazon FC Graben GmbH un Amazon EU Sàrl par trešā pārdevēja bez Coty atļaujas veikto smaržu flakonu, attiecībā uz kuriem preču zīmei piešķirtās tiesības nav izsmeltas, pārdošanu www.amazon.de interneta tirdzniecības vietā.
3Regulas Nr. 207/2009 9. panta “Tiesības, ko piešķir [Eiropas Savienības] preču zīme” redakcijā pirms tās grozīšanas ar Regulu 2015/2424 1. un 2. punktā bija paredzēts:
“1. [Eiropas Savienības] preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:
2Atbilstoši 1. punktam, cita starpā, var aizliegt:
[..]
[..].”
4Regula Nr. 207/2009, kas grozīta ar Regulu 2015/2424, no 2017. gada 1. oktobra ir atcelta un aizstāta ar Regulu 2017/1001.
5Regulas 2017/1001 9. pants ir formulēts šādi:
“1. ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.
2Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:
3Atbilstīgi 2. punktam jo īpaši var aizliegt:
[..]
[..].”
6Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) ( OV 2000, L 178, 1. lpp. ) 14. panta “Glabāšana” 1. punktā ir paredzēts:
“Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas glabāšanas, dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar noteikumu, ka:
vai
7Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ( OV 2004, L 157, 45. lpp. , un labojums – OV 2004, L 195, 16. lpp. ) 11. panta “Tiesiskās aizsardzības līdzekļi” pirmajā teikumā ir paredzēts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpuma darbības. [..]”
8Coty , kas izplata smaržas, pieder licence attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi “DAVIDOFF”, kas reģistrēta ar numuru 876874 (turpmāk tekstā – “attiecīgā preču zīme”), kura ir aizsargāta attiecībā uz precēm “parfimērija, ēteriskās eļļas, kosmētiskie līdzekļi”.
9Amazon Services Europe interneta vietnē www.amazon.de sadaļā Amazon‑Marketplace trešajiem pārdevējiem sniedz iespēju izvietot savus pārdošanas piedāvājumus. Pārdošanas gadījumā līgumi par šīm precēm tiek noslēgti starp šiem trešajiem pārdevējiem un pircējiem. Minētajiem trešajiem pārdevējiem turklāt ir iespēja piedalīties programmā “Nosūta Amazon ”, atbilstoši kurai preces uzglabā Amazon grupas sabiedrības, tostarp Amazon FC Graben , kas apsaimnieko noliktavu. Šo preču nosūtīšanu veic ārēji pakalpojumu sniedzēji.
102014. gada 8. maijā kāds Coty kontrolpircējs, izmantojot interneta vietni www.amazon.de, pasūtīja smaržu flakonu “Davidoff Hot Water EdT 60 ml”, kuru pārdošanai piedāvāja trešā pārdevēja (turpmāk tekstā – “pārdevēja”) un nosūtīja Amazon grupa atbilstoši šai programmai. Pēc tam, kad Coty nosūtīja pārdevējai brīdinājuma vēstuli, pamatojoties uz to, ka ar attiecīgo preču zīmi piešķirtās tiesības nebija izsmeltas attiecībā uz precēm, kuras Coty minētajā programmā bija nodevusi Amazon FC Graben , jo īpašnieks tās ar šo preču zīmi nebija laidis Savienības tirgū vai tas nebija darīts ar viņa piekrišanu, pārdevēja sniedza paziņojumu par nodomu atturēties no neatļautas darbības, kam bija pievienota soda klauzula.
11Ar 2014. gada 2. jūnija vēstuli Coty aicināja Amazon Services Europe nodot tai visus ar attiecīgo preču zīmi apzīmētos smaržu flakonus, ko Amazon Services Europe uzglabāja pārdevējas vārdā. Amazon Services Europe nosūtīja prasītājai paku ar 30 smaržu flakoniem. Pēc tam, kad cita atbildētājas uzņēmumu grupā ietilpstoša sabiedrība paziņoja, ka 11 no 30 nosūtītajiem flakoniem ir bijuši no cita pārdevēja noliktavu krājumiem, Coty pieprasīja Amazon Services Europe paziņot šī cita pārdevēja nosaukumu un adresi, jo attiecībā uz 29 no 30 smaržu flakoniem nebija izsmeltas attiecīgās preču zīmes piešķirtās tiesības. Amazon Services Europe atbildēja, ka tā nevar apmierināt šo lūgumu.
12Uzskatot, ka ar Amazon Services Europe rīcību, no vienas puses, un Amazon FC Graben , no otras puses, tiek pārkāptas tiesības uz attiecīgo preču zīmi, Coty tostarp būtībā lūdza, lai šīm abām sabiedrībām tiktu uzlikts pienākums, neizpildes gadījumā paredzot sodu, atturēties no smaržu ar preču zīmi “Davidoff Hot Water” uzglabāšanas vai nosūtīšanas komercdarbībā Vācijā, ja šīs preces nav laistas Savienības tirgū ar Coty piekrišanu. Pakārtoti tā lūdza, lai šīs sabiedrības tādā pašā veidā tiktu sodītas attiecībā uz preču zīmes “Davidoff Hot Water EdT 60 ml” smaržām un – vēl pakārtotāk – lai tām tiktu piespriests tāds pats sods attiecībā uz smaržām “Davidoff Hot Water EdT 60 ml”, kuras tiek uzglabātas pārdevējas vārdā vai kuras nevar tikt saistītas ar kādu citu pārdevēju.
13Landgericht (Apgabaltiesa, Vācija) noraidīja Coty celto prasību. Pēdējās minētās apelācijas sūdzība tika noraidīta, jo apelācijas tiesa tostarp uzskatīja, ka Amazon Services Europe attiecīgās preces nav nedz piederējušas, nedz arī tā tās ir nosūtījusi un ka Amazon FC Graben šīs preces ir uzglabājusi pārdevējas un citu trešo pārdevēju vārdā.
14Coty vērsās iesniedzējtiesā ar revīzijas sūdzību. Vienīgi Amazon Services Europe un Amazon FC Graben ir atbildētājas šajā tiesā.
15Iesniedzējtiesa norāda, ka minētās revīzijas sūdzības, ciktāl Coty apstrīd apelācijas tiesas sniegto vērtējumu, saskaņā ar kuru Amazon FC Graben nav vainojama ar preču zīmi saistīto tiesību pārkāpumā, iznākums ir atkarīgs no Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācijas.
16It īpaši tā uzsver, ka revīzijas sūdzības iznākums ir atkarīgs no tā, vai šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka personas, kas trešās personas vārdā uzglabā preces, ar kurām tiek pārkāptas preču zīmes tiesības, nezinot par šo pārkāpumu, tur šīs preces savā valdījumā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, ja nevis šī persona, bet gan tikai kāda trešā persona paredz piedāvāt vai laist tirgū minētās preces.
17Iesniedzējtiesa arī precizē, ka, tā kā Coty vienu no saviem prasījumiem pamato ar recidīva risku, tās revīzijas sūdzība būtu pamatota vienīgi tad, ja attiecīgo Amazon grupas sabiedrību rīcības prettiesiskums tiktu konstatēts gan pamatlietas faktu rašanās laikā, gan nolēmuma par revīzijas sūdzību pasludināšanas dienā.
18Šajos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai persona, kura trešās personas uzdevumā uzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, nezinot par minēto pārkāpumu, tur šīs preces savā valdījumā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, ja nevis šī persona, bet gan tikai kāda trešā persona paredz piedāvāt šīs preces vai laist tās tirgū?”
19Coty apgalvo, pirmkārt, ka iesniedzējtiesas uzdotais prejudiciālais jautājums galvenokārt attiecas uz noliktavas turētāju, kurš nesniedz nekādu palīdzību pie viņa uzglabāto preču piedāvāšanai pārdošanai, pārdošanai un laišanai tirgū. Amazon FC Graben šādas pazīmes neesot, ņemot vērā citu Amazon grupas sabiedrību piedāvātos pakalpojumus saistībā ar attiecīgo preču laišanu tirgū, līdz ar to nevar tikt izslēgts, ka prejudiciālais jautājums attiecas uz hipotētisku problēmu vai ka šim jautājumam nav pietiekamas saiknes ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu.
20Otrkārt, Coty norāda, ka atbildētāju pamatlietā apraksts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu pietiekami neatspoguļo Amazon Services Europe un Amazon FC Graben lomu saistībā ar attiecīgo preču laišanu tirgū. Šajā kontekstā tā apgalvo, ka paziņojumā par pārdošanu un pirkuma līguma izpildes laikā šīs sabiedrības pilnībā aizstāj pārdevēju. Turklāt pēc Amazon Services Europe un Amazon EU rīkojuma Amazon Europe Core nepārtraukti reklamējot attiecīgās preces interneta vietnē www.amazon.de, izmantojot reklāmas paziņojumus Google meklētājprogrammā, kuros esot atsauce uz Amazon Services Europe pārvaldītajiem piedāvājumiem gan Amazon EU vārdā, gan trešās personas vārdā. Tādējādi, aplūkojot to kopumā, atbildētāju pamatlietā darbība ievērojami pārsniedzot eBay lomu lietā, kurā pasludināts 2011. gada 12. jūlija spriedums L’Oréal u.c. ( C‑324/09 , EU:C:2011:474 ).
21Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem, Tiesai saskaņā ar kompetences sadalījumu starp Savienības tiesām un valsts tiesām ir jāņem vērā faktiskais un tiesiskais konteksts, kādā šie jautājumi iederas un kāds tas ir noteikts lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu (spriedums, 2017. gada 5. decembris, M. A. S. un M. B., C‑42/17 , EU:C:2017:936 , 24. punkts, kā arī 2019. gada 14. novembris, Spedidam, C‑484/18 , EU:C:2019:970 , 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
22Tā kā vienīgi iesniedzējtiesa ir kompetenta konstatēt un izvērtēt tajā izskatāmās lietas faktus, principā Tiesas analīzei jāaprobežojas ar elementiem, ko iesniedzējtiesa iesniegusi tās vērtēšanai, un tai jāņem vērā situācija, kuru valsts tiesa uzskata par iedibinātu, un tai nav saistoši apgalvojumi, ko sniedz viena vai otra pamatlietas puse (spriedums, 2016. gada 8. jūnijs, Hünnebeck, C‑479/14 , EU:C:2016:412 , 36. punkts un tajos minētā judikatūra).
23Tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas lēmumu, ir tā, kurai, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība sprieduma taisīšanai, gan Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Līdz ar to Tiesai principā ir jāsniedz nolēmums, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju (spriedums, 2019. gada 19. decembris, Dobersberger, C‑16/18 , EU:C:2019:1110 , 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
24No minētā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas atbilstības prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesiskā regulējuma interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2019. gada 19. decembris, Dobersberger, C‑16/18 , EU:C:2019:1110 , 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
25Taču šajā gadījumā tas tā nav.
26Pirmkārt, kā nepārprotami izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un kā tas ir atgādināts šī sprieduma 15. punktā, revīzijas sūdzības iznākums, pēc iesniedzējtiesas domām, ir atkarīgs no Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācijas, kuru šī tiesa ir lūgusi, lai pierādītu Amazon FC Graben iespējamo atbildību par Coty preču zīmes tiesību pārkāpumu.
27Otrkārt, Tiesai ir zināmi faktiskie un juridiskie apstākļi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdoto jautājumu. Proti, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu skaidri izriet, pirmkārt, ka Amazon Services Europe sniedz trešajiem pārdevējiem iespēju attiecībā uz savām precēm publicēt pārdošanas piedāvājumus interneta vietnes www.amazon.de sadaļā Amazon‑Marketplace un, otrkārt, ka Amazon FC Graben apkalpo noliktavu, kurā attiecīgās preces tiek uzglabātas.
28Turklāt attiecībā uz Amazon EU un Amazon Europe Core apraksta neesamību lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jākonstatē, ka šo sabiedrību iespējamā atbildība nav nedz iesniedzējtiesā izskatāmās revīzijas sūdzības priekšmets, nedz arī līdz ar to lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets.
29No tā izriet, ka prejudiciālais jautājums ir pieņemams.
30Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kura trešās personas uzdevumā uzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, šai pirmajai minētajai personai nezinot par šo pārkāpumu, ir jāuzskata par šo preču turētāju to piedāvāšanas vai to laišanas tirgū nolūkos šo tiesību normu izpratnē, ja šai personai pašai nav šādu mērķu.
31Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punktu, kura būtība ir pārņemta Regulas 2017/1001 9. panta 1. un 2. punktā, Eiropas Savienības preču zīme piešķir tās īpašniekam ekskluzīvas tiesības aizliegt ikvienai trešajai personai komercdarbībā izmantot apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs šai preču zīmei, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta šī preču zīme, vai apzīmējumu, attiecībā uz kuru tā identiskuma vai līdzības ar Eiropas Savienības preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas aptverta ar šo preču zīmi un apzīmējumu, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, vai Eiropas Savienības preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, saistībā ar kuriem šī preču zīme ir reģistrēta, ja šai preču zīmei ir reputācija Savienībā un ja ar minētā apzīmējuma izmantošanu bez pietiekama iemesla tiek netaisnīgi gūts labums no minētās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai nodarīts tām kaitējums.
32Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punktā, kura būtība ir pārņemta Regulas 2017/1001 9. panta 3. punktā, neizsmeļoši ir uzskaitīti izmantošanas veidi, kurus preču zīmes īpašnieks var aizliegt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punktu un Regulas 2017/1001 9. panta 1. punktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08 , EU:C:2010:159 , 65. punkts).
33To vidū Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kura būtība ir pārņemta Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir minēta preču piedāvāšana vai laišana tirgū, vai to uzglabāšana minētajos nolūkos.
34Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, pirmkārt, ka atbildētājas pamatlietā ir tikai uzglabājušas attiecīgās preces, nepiedāvājot tās pārdošanā vai laižot tās tirgū, un, otrkārt, ka tās arī neplānoja piedāvāt šīs preces pārdošanai vai laist tās tirgū.
35Līdz ar to ir jānosaka, vai šāda uzglabāšanas darbība var tikt uzskatīta par preču zīmes “izmantošanu” Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta un Regulas 2017/1001 9. panta 1. un 2. punkta izpratnē un it īpaši par šo preču “glabāšanu” to piedāvāšanai vai laišanai tirgū Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kura būtība ir pārņemta Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā.
36Šajā ziņā ir jāatgādina, pirmkārt, ka ne Regulā Nr. 207/2009, ne Regulā 2017/1001 nav definēts jēdziens “izmantošana” šo regulu 9. panta izpratnē.
37Tomēr Tiesai jau ir bijusi iespēja uzsvērt, ka saskaņā ar tā ierasto nozīmi jēdziens “izmantot” nozīmē aktīvu rīcību un tiešu vai netiešu spēju kontrolēt darbību, kura uzskatāma par izmantošanu. Šajā ziņā tā norādīja, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punktā, kura būtība ir pārņemta Regulas 2017/1001 9. panta 3. punktā, kurā neizsmeļošā veidā ir uzskaitīti izmantošanas veidi, kurus preču zīmes īpašnieks var aizliegt, ir minēta tikai trešās personas aktīva rīcība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 3. marts, Daimler, C‑179/15 , EU:C:2016:134 , 39. un 40. punkts, kā arī 2018. gada 25. jūlijs, Mitsubishi Shoji Kaisha un Mitsubishi Caterpillar Forklift Europe, C‑129/17 , EU:C:2018:594 , 38. punkts).
38Tiesa ir arī atgādinājusi, ka šo tiesību normu mērķis ir sniegt preču zīmes īpašniekam tiesisku instrumentu, kas tam ļauj aizliegt un tādējādi likt pārtraukt jebkādu tā preču zīmes izmantošanu, ko trešā persona veic bez viņa piekrišanas. Tomēr tikai trešā persona, kura spēj tieši vai netieši kontrolēt darbību, kas uzskatāma par izmantošanu, ir faktiski spējīga šo izmantošanu izbeigt un tādējādi – ievērot minēto aizliegumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 3. marts, Daimler, C‑179/15 , EU:C:2016:134 , 41. punkts).
39Turklāt tā ir atkārtoti nospriedusi, ka trešā persona izmanto preču zīmes īpašnieka preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu, ja šī trešā persona izmanto apzīmējumu vismaz savā komercsaziņā. Tādējādi persona var ļaut saviem klientiem izmantot preču zīmēm identiskus vai līdzīgus apzīmējumus, pats šos apzīmējumus neizmantodams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08 , EU:C:2010:159 , 56. punkts).
40Tādējādi Tiesa attiecībā uz tiešsaistes platformas izmantošanu ir uzskatījusi, ka preču zīmēm identisku vai līdzīgu apzīmējumu izmantošanu pārdošanas piedāvājumos, kas parādīti tiešsaistes tirdzniecības vietā, veic šīs tirdzniecības vietas operatora klienti pārdevēji, nevis pats šis operators (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09 , EU:C:2011:474 , 103. punkts).
41Attiecībā uz uzņēmumu, kura galvenā darbība ir skārda kārbu ar tā paša vai trešo personu ražotajiem dzērieniem uzpildīšana, tā arī norādīja, ka pakalpojuma sniedzējs, kurš trešās personas uzdevumā un atbilstoši tās norādījumiem vienīgi piepilda skārda kārbas, uz kurām jau ir preču zīmēm līdzīgi apzīmējumi, un tātad veic vienīgi galaprodukta ražošanas procesa vienu tehnisko daļu, nekādi nebūdams ieinteresēts minēto skārda kārbu, tostarp uz tām izvietoto apzīmējumu, ārējā izrādīšanā, pats neveic šo apzīmējumu “izmantošanu”, bet vienīgi rada vajadzīgos tehniskos nosacījumus, lai šī trešā persona varētu veikt šādu izmantošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 15. decembris, Frisdranken Industrie Winters, C‑119/10 , EU:C:2011:837 , 30. punkts).
42Tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka tad, ja saimnieciskās darbības subjekts, kas importē vai novieto noliktavā viņam nepiederošas preču zīmes preces ar nolūku laist šīs preces tirgū, “izmanto” šai preču zīmei identisku apzīmējumu, tā tas ne vienmēr ir gadījumā, kad noliktavas saimnieks sniedz ar citas personas preču zīmi apzīmēto preču glabāšanas pakalpojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, TOP Logistics u.c., C‑379/14 , EU:C:2015:497 , 42. un 45. punkts).
43Proti, tas, ka tiek radīti vajadzīgie tehniskie apstākļi, lai izmantotu apzīmējumu, un tiek saņemta atlīdzība par šo pakalpojumu, nenozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs sniedz šo pakalpojumu, pats izmantodams šo apzīmējumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08 , EU:C:2010:159 , 57. punkts, un 2011. gada 15. decembris, Frisdranken Industrie Winters, C‑119/10 , EU:C:2011:837 , 29. punkts).
44Otrkārt, no Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, kura būtība ir pārņemta Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā, formulējuma izriet, ka šī tiesību norma īpaši attiecas uz preču piedāvāšanu, to laišanu tirgū, glabāšanu “šajā nolūkā” vai arī pakalpojumu sniegšanu ar attiecīgo apzīmējumu.
45No tā izriet, ka, lai tādu preču uzglabāšana, kuras ir apzīmētas ar preču zīmēm identiskiem vai līdzīgiem apzīmējumiem, varētu tikt kvalificēta par šo apzīmējumu “izmantošanu”, vēl ir nepieciešams, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 67. punktā, ka saimnieciskās darbības subjektam, kas veic šo uzglabāšanu, pašam ir šajās tiesību normās paredzētais mērķis, kas ir preču piedāvāšana vai to laišana tirgū.
46Pretējā gadījumā nevar uzskatīt, ka šī persona veic preču zīmes izmantošanas darbību, ne arī to, ka tā apzīmējumu izmanto savā komerciālajā saziņā.
47Šajā gadījumā attiecībā uz atbildētājām pamatlietā, kā tas ir norādīts šī sprieduma 34. punktā, iesniedzējtiesa nepārprotami norāda, ka tās pašas nav piedāvājušas attiecīgās preces pārdošanā, ne arī laidušas tās tirgū, turklāt sava jautājuma formulējumā tā precizē, ka tā ir trešā persona, kas vienīgā vēlas piedāvāt preces vai laist tās tirgū. No tā izriet, ka tās pašas neizmanto apzīmējumu savā komerciālajā saziņā.
48Neraugoties uz iepriekš minēto, šis secinājums neskar iespēju uzskatīt, ka šīs puses pašas izmanto apzīmējumu attiecībā uz tiem smaržu flakoniem, kuri ir to valdījumā nevis trešo pārdevēju uzdevumā, bet saviem mērķiem vai kurus, ja tās nespēj identificēt trešo pārdevēju, minētās puses pašas piedāvā vai laiž tirgū.
49Visbeidzot, neraugoties uz šī sprieduma 47. punktā minētajiem apsvērumiem, ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet – ja saimnieciskās darbības subjekts ir ļāvis citam saimnieciskās darbības subjektam izmantot preču zīmi, tā loma vajadzības gadījumā ir jāizvērtē no citu tiesību normu, nevis Regulas Nr. 207/2009 9. panta vai Regulas 2017/1001 9. panta skatpunkta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08 , EU:C:2010:159 , 57. punkts, un 2011. gada 15. decembris, Frisdranken Industrie Winters, C‑119/10 , EU:C:2011:837 , 35. punkts), piemēram, Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punkta vai Direktīvas 2004/48 11. panta pirmā teikuma skatpunkta.
50Šajā ziņā Coty lūdz Tiesu gadījumā, ja uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu tiktu sniegta noliedzoša atbilde, lai tā atbildētu uz jautājumu, vai interneta tirdzniecības vietas operatora darbība tādos apstākļos kā pamatlietā ietilpst Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punkta piemērošanas jomā un, ja tas tā nav, vai šāds operators ir jāuzskata par “pārkāpēju” Direktīvas 2004/48 11. panta pirmā teikuma izpratnē.
51Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nav jāizskata citi jautājumi, ko Tiesai ir iesniegušas pamatlietas puses, kā vien tie, par kuriem valsts tiesa ir pieņēmusi lēmumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu (spriedums, 2015. gada 3. septembris, A2A, C‑89/14 , EU:C:2015:537 , 44. punkts un tajā minētā judikatūra).
52Ir skaidrs, ka savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa nav izvirzījusi šo jautājumu un līdz ar to uz šo jautājumu nav jāatbild.
53Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas trešās personas uzdevumā glabā preces, ar kurām tiek pārkāptas preču zīmes tiesības, nezinot par šo pārkāpumu, ir jāuzskata par tādu, kura neglabā šīs preces, lai tās piedāvātu vai laistu tirgū šo tiesību normu izpratnē, ja šai personai pašai nav šādu mērķu.
54Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas trešās personas uzdevumā glabā preces, ar kurām tiek pārkāptas preču zīmes tiesības, nezinot par šo pārkāpumu, ir jāuzskata par tādu, kura neglabā šīs preces, lai tās piedāvātu vai laistu tirgū šo tiesību normu izpratnē, ja šai personai pašai nav šādu mērķu.
[Paraksti]
(*1) Tiesvedības valoda – vācu.
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.