2008gada 20. novembrī (*1)
“Konkurence — EKL 81. panta 1. punkts — Jēdziens “nolīgums, kura mērķis ir ierobežot konkurenci” — Nolīgums par ražošanas jaudu samazināšanu — Liellopu gaļa”
Lieta C-209/07
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Supreme Court (Īrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2007. gada 8. martā un kas Tiesā reģistrēts , tiesvedībā
Competition Authority
pret
Beef Industry Development Society Ltd
,
Barry Brothers (Carrigmore) Meats Ltd
.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [ A. Rosas ], tiesneši A. O’Kīfs [ A. Ó Caoimh ], H. N. Kunja Rodrigess [ J. N. Cunha Rodrigues ], U. Lehmuss [ U. Lõhmus ] un P. Linda [ P. Lindh ] (referente),
ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [ V. Trstenjak ],
sekretāre S. Stremholma [ C. Strömholm ], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 4. jūnija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2008. gada 4. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
1Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt EKL 81. panta 1. punktu.
2Šis lūgums tika iesniegts Competition Authority prāvā pret Beef Industry Development Society Ltd (turpmāk tekstā — “ BIDS ”) un Barry Brothers (Carrigmore) Meats Ltd (turpmāk tekstā — “ Barry Brothers ”) par BIDS pieņemtajiem lēmumiem, organizējot liellopu gaļas nozares racionalizāciju Īrijā.
3No lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet, ka Supreme Court izskatāmās lietas konteksts ir pārprodukcija, kas attiecas uz liellopu gaļas nozari Īrijā un it īpaši pārstrādes nozarē (nokaušana un gaļas atkaulošana).
4Pēc Īrijas valdības un liellopu gaļas nozares pārstāvju kopīga lūguma 1998. gadā veiktā izpēte atklāja nepieciešamību samazināt pārstrādātāju skaitu no 20 uz skaitli starp 4 un 6. Šajā ziņojumā tika ieteikts arī, lai uzņēmumi, kas paliek tirgū (turpmāk tekstā — “palicēji”), izmaksā kompensācijas uzņēmumiem, kuriem no tā jāaiziet (turpmāk tekstā — “darbības izbeidzēji”).
51999. gadā Zemkopības un pārtikas ministra izveidota darba grupa nonāca pie tādiem pašiem secinājumiem un ieteica pārstrādātājiem izveidot kompensāciju fondu.
6Atbilstoši šiem secinājumiem desmit lielākie pārstrādātāji 2002. gada 2. maijā izveidoja BIDS . Šī pēdējā sagatavoja racionalizācijas plānu, kurā tostarp tika paredzēta pārstrādes jaudu samazināšana par 25 %, proti, kas ir līdzvērtīga ikgadējam apjomam — apmēram 420000 liellopiem.
7BIDS paredzēja šo mērķi īstenot ar nolīgumu palīdzību, kas tiktu noslēgti starp palicējiem un darbības izbeidzējiem atbilstoši tipveida nolīguma noteikumiem, kura galvenās iezīmes ir rezumētas nākamajā punktā.
8Šis tipveida nolīgums paredz, ka palicēji darbības izbeidzējiem izmaksā kompensāciju, par kuras lielumu puses vienojas. BIDS izmaksā šīs kompensācijas darbības izbeidzējiem. Palicēji atmaksā BIDS , maksājot EUR 2 par katru liellopu līdz viņu parastajam pārstrādes apjomam un EUR 11, ja šis apjoms tiek pārsniegts. Savukārt darbības izbeidzēji apņemas:
9Barry Brothers ir liellopu gaļas pārstrādes sabiedrība. Tā noslēdza ar BIDS nolīgumu ar iepriekšējā punktā aprakstītajām iezīmēm.
10BIDS par šo nolīgumu un tipveida nolīgumu paziņoja Competition Authority (turpmāk tekstā — “ BIDS nolīgumi”).
11Pēc tam, kad 2003. gada 5. un 26. jūnijā tā bija norādījusi BIDS , ka tā uzskata, ka BIDS nolīgumi ir pretrunā EKL 81. panta 1. punktam, Competition Authority 2003. gada 30. jūnijā lūdza High Court noteikt BIDS un Barry Brothers pienākumu atturēties no to īstenošanas.
12Ar 2006. gada 27. jūlija spriedumu High Court šo prasību noraidīja. Tā nosprieda, ka uz nolīgumu, kas noslēgts starp BIDS un Barry Brothers , neattiecās EKL 81. panta 1. punktā noteiktais aizliegums un ka tas arī neuzpildīja šā paša panta 3. punktā paredzētos izņēmuma nosacījumus.
13Competition Authority šo spriedumu pārsūdzēja Supreme Court , kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:
“Ja tiesa uzskata, ka ir pietiekoši pierādīts, ka:
minētie pārstrādātāji, t.i., desmit uzņēmumi, dibina juridisku personu (“apvienība”), lai īstenotu vienošanos ar šādu saturu:
ir skaidrs, ka šāds nolīgums var būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm EKL 81. panta 1. punkta nozīmē: vai ir jāuzskata, ka šīs vienošanās mērķis ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai izkropļošana kopējā tirgū un līdz ar to tā nav saderīga ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta 1. punktu?”
14Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai nolīgumi, kuriem ir tādas iezīmes kā BIDS nolīgumiem, ir jāuzskata par konkurenci ierobežojošiem un aizliegtiem ar EKL 81. panta 1. punktu tikai viņu mērķa dēļ vien vai arī gluži pretēji, lai nonāktu pie šāda secinājuma, ir nepieciešams pirms tam pierādīt, ka šādiem nolīgumiem ir pret konkurenci vērsta iedarbība.
15Jāatgādina, ka, lai uz nolīgumu attiektos EKL 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums, “tā mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū”. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kopš 1966. gada 30. jūnija sprieduma lietā 56/65 LTM ( Recueil , 337., 359. lpp.) šī nosacījuma alternatīvas raksturs, uz ko norāda saikļa “vai” lietojums, liek vispirms ņemt vērā nolīguma mērķi, ievērojot ekonomisko kontekstu, kurā tas ir piemērojams. Tomēr gadījumos, kad šī nolīguma noteikumu analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, ir jāpārbauda tā sekas, un, lai uz to attiektos aizliegums, jābūt izpildītam nosacījumu kopumam, no kuriem izriet, ka konkurence reāli un jūtamā veidā ir tikusi nepieļauta, ierobežota vai izkropļota.
16Lai novērtētu, vai nolīgums ir aizliegts ar EKL 81. panta 1. punktu, tā konkrēto seku vērā ņemšana tātad ir lieka tad, ja ir redzams, ka tā mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū (1966. gada 13. jūlija spriedums apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Consten un Grundig /Komisija, Recueil , 429., 496. lpp., kā arī spriedums lietā C-105/04 P Nederlandse Federatieve Vereniging voor de Groothandel op Elektrotechnisch Gebied /Komisija, Krājums, I-8725. lpp. , 125. punkts). Šis novērtējums jāveic, ņemot vērā vienošanās saturu, kā arī tās ekonomisko kontekstu ( spriedums apvienotajās lietās 29/83 un 30/83 Compagnie royale asturienne des mines un Rheinzink /Komisija, Recueil , 1679. lpp. , 26. punkts, kā arī spriedums lietā C-551/03 P General Motors /Komisija, Krājums, I-3173. lpp. , 66. punkts).
17Atšķirība starp “pārkāpumiem ar mērķi” un “pārkāpumiem seku rezultātā” ir saistīta ar apstākli, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurences funkcionēšanai kaitējošām.
18Savos Tiesai iesniegtajos rakstveida apsvērumos gan Competition Authority , gan Beļģijas valdība un Komisija uzskata, ka BIDS nolīgumiem acīmredzami bija pret konkurenci vērsts mērķis, kas to konkrēto seku analīzi padara lieku, un ka šie nolīgumi tikuši noslēgti, pārkāpjot EKL 81. panta 1. punktā nostiprināto aizliegumu.
19Savukārt BIDS uzskata, ka šie nolīgumi neietilpst pārkāpumu ar mērķi kategorijā, bet jāizvērtē, ņemot vērā to konkrēto ietekmi uz tirgu. Tā apgalvo, ka BIDS nolīgumiem, pirmkārt, nav pret konkurenci vērsta mērķa un, otrkārt, nav nelabvēlīgas ietekmes uz patērētājiem, kā arī vispārīgāk — konkurenci. Tā precizē, ka šo nolīgumu mērķis nav apdraudēt konkurenci un patērētāju labklājību, bet racionalizēt liellopu gaļas nozari, to padarot konkurētspējīgāku un samazinot ražošanas pārprodukcijas spēju, to tomēr neiznīcinot.
20Šo pēdējo argumentu nevar pieņemt.
21Lai noteiktu, vai uz nolīgumu attiecas EKL 81. panta 1. punkta aizliegums, jāņem vērā tā noteikumu saturs, kā arī objektīvie mērķi, ko ar to vēlas sasniegt. Šajā sakarā, pat pieņemot, ka varētu tikt pierādīts, ka nolīguma puses ir rīkojušās bez jebkāda subjektīva nolūka ierobežot konkurenci, bet tādēļ, lai novērstu kādas nozares krīzes sekas, šādi apsvērumi nav atbilstoši minētās normas piemērošanas mērķiem. Nolīgumu var uzskatīt par ierobežojošu pat tad, ja konkurences ierobežošana nav tā vienīgais mērķis un tas ir vērsts arī uz citiem leģitīmiem mērķiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā General Motors /Komisija, 64. punkts un tajā minētā judikatūra). Tikai EKL 81. panta 3. punkta ietvaros tādi faktori kā tie, uz kuriem atsaucas BIDS , vajadzības gadījumā var tikt ņemti vērā, lai panāktu izņēmumu no šā paša panta 1. punktā noteiktā aizlieguma.
22BIDS turklāt apgalvo, ka pārkāpuma ar mērķi jēdziens jāinterpretē šauri. Šajā kategorijā ietilpstot tika nolīgumi, kuru priekšmets ir horizontāla cenu noteikšana, ražošanas ierobežošana vai tirgus sadale, kas ir nolīgumi, kuru pret konkurenci vērstās sekas ir tik acīmredzamas, ka tiem nav nepieciešama nekāda ekonomiska analīze. BIDS nolīgumi nav pielīdzināmi ne šāda veida nolīgumiem, ne arī citiem sarežģītu aizliegtu vienošanos veidiem. BIDS apgalvo, ka nolīgums par sektoriālas pārprodukcijas jaudas samazināšanu nevar tikt pielīdzināts nolīgumam par “ražošanas ierobežošanu” EKL 81. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šis jēdziens izprotams kā tāds, kas paredz drīzāk ierobežot visa tirgus ražošanu, nevis noteikt tirgus dalībnieku ražošanu, kas brīvprātīgi aiziet no tirgus, neizraisot ražošanas samazināšanos.
23Tomēr, kā to atzīmējusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 48. punktā, EKL 81. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā paredzētie nolīgumi neveido izsmeļošu aizliegto vienošanos uzskaitījumu.
24Tādējādi jāpārbauda, vai nolīgumiem ar tādām iezīmēm kā iesniedzējtiesas aprakstītajiem mērķis ir ierobežot konkurenci.
25Pēc BIDS domām, ja nolīgums neskar visu produkciju tirgū un neierobežo uzņēmēju brīvību rīkoties autonomi, jebkāda pret konkurenci vērsta iedarbība noteikti ir jāizslēdz. Pamata lietā noteiktu uzņēmēju aiziešana no tirgus nav būtiska, jo palicēji spēj apmierināt pieprasījumu.
26BIDS piebilst, ka tirgus struktūra pārstrādātājiem neļauj to ietekmēt, jo 90 % no pieprasījuma ir ārpus Īrijas. Īrijas tirgū pārstrādātāju ietekmi lielā mērā atsver četru lielāko izplatītāju pirktspēja. Vērā jāņem arī konkurence, ko varētu radīt jauni uzņēmēji, kas ienāk attiecīgajā tirgū.
27BIDS atzīmē, ka lietas, kad piedāvājuma ierobežošana ir tikusi atzīta par ierobežošanu ar mērķi, attiecās uz nolīgumiem, kas papildina nolīgumus par horizontālu cenu vai ražošanas daudzuma noteikšanu (Komisijas 1980. gada 17. decembra Lēmums Nr. 00/1334/EEK: par EEK līguma [81.] panta piemērošanas procedūru (IV/29.869 — Itālijā liets stikls) ( OV L 383, 19. lpp. ) un Komisijas Lēmums Nr. 94/601 par EKL [81.] panta piemērošanas procedūru (IV/C/33.833 — Kartons) ( OV L 243., 1. lpp. ), un BIDS nolīgumi nav tiem pielīdzināmi.
28Pēc BIDS domām, Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse un judikatūra neļauj secināt, ka pastāvētu ierobežojums ar mērķi (skat. it īpaši Komisijas 1984. gada 4. jūlija Lēmumu Nr. 84/380/EEK par EEK līguma [81.] panta piemērošanas procedūru (IV/30.810 — Sintētiskās šķiedras) ( OV L 207, 17. lpp. ) un Komisijas Lēmumu Nr. 94/296/EK par EK līguma [81.] panta piemērošanas procedūru (IV/34.456 — Stichting Baksteen ) ( OV L 131, 15. lpp. ), kā arī Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-197/97 un T-198/97 Weyl Beef Products u.c./Komisija, Recueil , II-303. lpp. ).
29BIDS nolīgumus nevar salīdzināt ar jūras pārvadātāju piedāvāto jaudas iesaldēšanu Komisijas 1994. gada 19. oktobra Lēmumā Nr. 94/296/EK par EK līguma [81.] panta piemērošanas procedūru (IV/34.446 — Transatlantiskā vienošanās) ( OV L 376, 1. lpp. ), jo tā nebija pietiekama, lai novērstu sektoriālo pārprodukciju.
30Visbeidzot, BIDS nolīgumos nav paredzēta ne jaudas iesaldēšana vai neizmantošana, ne informācijas apmaiņa, ne kvotas vai citi pasākumi, kuru mērķis būtu saglabāt palicēju tirgus daļu.
31Šajā sakarā no lietas materiāliem un iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm izriet, ka BIDS nolīgumu mērķis ir saprātīgi pārveidot tirgus struktūru, izmantojot mehānismu, kas domāts, lai stimulētu konkurējošo uzņēmumu aiziešanu no tirgus.
32Faktori, uz kuriem vērsta Tiesas vērība, parāda, ka BIDS nolīgumi bija vērsti uz to, lai palielinātu vispārējo to uzņēmumu rentabilitāti, kuri piedāvā vairāk nekā 90 % liellopu gaļas pārstrādes pakalpojumu Īrijas tirgū, ļaujot tiem pietuvoties vai pat sasniegt to minimālo efektivitātes skalu. Lai to paveiktu, šiem nolīgumiem ir divi galvenie mērķi. Runa ir, pirmkārt, par attiecīgā tirgus koncentrācijas palielināšanu, ievērojami samazinot pārstrādes pakalpojumus piedāvājošo uzņēmumu skaitu, un, otrkārt, par 75 % no pārpalikuma ražošanas jaudas likvidēšanu.
33BIDS nolīgumu mērķis tātad būtībā ir ļaut vairākiem uzņēmumiem īstenot kopīgu politiku, kuras mērķis ir stimulēt dažus no tiem aiziet no tirgus un tādējādi samazināt pārprodukcijas jaudu, kas ietekmē to rentabilitāti, kavējot tiem īstenot uz mērogiem balstītu ekonomiju.
34Šāda veida nolīgumi acīmredzami konfliktē ar EK līguma noteikumu par konkurenci pamatā esošo domu, saskaņā ar kuru katram uzņēmējam autonomi jānosaka politika, kādu tas īstenos tirgū. Ar EKL 81. panta 1. punktu ir paredzēts aizliegt jebkāda veida saskaņošanu, ar ko konkurences riski tiek apzināti aizstāti ar uzņēmumu praktisku sadarbību.
35Konkurences kontekstā uzņēmumiem, kuri ir parakstījuši BIDS nolīgumus, nepastāvot tiem, nebūtu citu līdzekļu savas rentabilitātes paaugstināšanai, kā vien intensificēt komerciālo sāncensību vai veikt uz koncentrāciju vērstas darbības. Ar šiem nolīgumiem tiem būtu iespējams izvairīties no šāda procesa un savā starpā sadalīt ievērojamu daļu izmaksu, kas nepieciešamas, lai palielinātu tirgus koncentrācijas pakāpi, tostarp nosakot EUR 2 nodevu par katra palicēja saražoto vienību.
36Turklāt BIDS nolīgumu mērķa īstenošanai izmantotie līdzekļi ietver arī pret konkurenci vērstus ierobežojumus.
37Attiecībā uz, pirmkārt, EUR 11 nodevu par katru liellopu, kas nokauts, pārsniedzot katra no palicējiem parasto ražošanas apjomu, saskaņā ar BIDS teikto tā ir atlīdzība, kas palicējiem jāmaksā par darbības izbeidzēju klientu pārņemšanu. Tomēr jāatzīmē, kā to norādījusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 85. punktā, ka šāds pasākums ir arī šķērslis viņu parastās tirgus daļas attīstībai attiecībā uz dažiem no palicējiem, kuri, ņemot vērā šīs nodevas atturošo raksturu, tiek mudināti nepārsniegt savu parasto produkcijas apjomu. Tādējādi šis pasākums var likt noteiktiem uzņēmējiem iesaldēt savu ražošanu.
38Otrkārt, kas attiecas uz darbības izbeidzējiem uzliktajiem ierobežojumiem attiecībā uz rīcību ar to rūpnīcām un to izmantošanu, BIDS nolīgumi arī ar šo mērķi ierobežo konkurenci, jo ar to mēģina novērst, lai šīs rūpnīcas nevarētu izmantot jauni uzņēmēji, kas ienāk tirgū, lai konkurētu ar palicējiem. Kā savos rakstveida apsvērumos uzsvēra Competition Authority , tā kā jaunas pārstrādes rūpnīcas uzcelšanai nepieciešamie ieguldījumi ievērojami pārsniedz jau pastāvošas rūpnīcas pārņemšanas izmaksas, šo ierobežojumu mērķis acīmredzami ir atturēt jebkādu jaunu konkurentu ienākšanu visā Īrijas salas teritorijā.
39Visbeidzot, tas, ka šie ierobežojumi, kā arī darbības izbeidzējiem noteiktā klauzula par nekonkurēšanu ir ierobežoti laikā, nevar likt apšaubīt BIDS nolīgumu mērķa pret konkurenci vērsto raksturu. Kā ģenerāladvokāte atzīmējusi savu secinājumu 86. punktā, šādiem apstākļiem var labākajā gadījumā būt nozīme, izvērtējot četrus nosacījumus, kas atbilstoši EKL 81. panta 3. punktam ir jāizpilda, lai izvairītos no šā paša panta 1. punktā noteiktā aizlieguma.
40Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka nolīguma, kuram ir tādas iezīmes kā tipveida nolīgumam, ko noslēguši BIDS locekļi — Īrijas desmit lielākie liellopu gaļas pārstrādātāji — un kurā it īpaši paredzēta pārstrādes jaudas samazināšana par 25 %, mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci EKL 81. panta 1. punkta nozīmē.
41Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
nolīguma, kuram ir tādas iezīmes kā tipveida nolīgumam, ko noslēguši Beef Industry Development Society Ltd locekļi — Īrijas desmit lielākie liellopu gaļas pārstrādātāji —, un kurā it īpaši paredzēta pārstrādes jaudas samazināšana par 25 %, mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci EKL 81. panta 1. punkta nozīmē.
[Paraksti]
(*1) Tiesvedības valoda — angļu.
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.