Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa
Puses
Lieta C‑63/06
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 20. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2006. gada 3. februārī, tiesvedībā
UAB Profisa
pret
Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos .
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Juhāss [ E. Juhász ], tiesneši R. Silva de Lapuerta [ R. Silva de Lapuerta ] (referente) un J. Malenovskis [ J. Malenovský ],
ģenerāladvokāts Ī. Bots [ Y. Bot ],
sekretārs R. Grass [ R. Grass ],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
1Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 27. panta 1. punkta f) apakšpunkta interpretāciju Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 21. lpp.).
2Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp UAB Profisa (turpmāk tekstā – “ Profisa ”) un Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos (Lietuvas Muitas dienests) par saskaņotā akcīzes nodokļa uzlikšanu spirtam, ko satur šokolādes produkti.
3Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir noteikts:
“Dalībvalstis atbrīvo no saskaņotā akcīzes nodokļa šajā direktīvā minētos produktus saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, ja tos izmanto pārtikas produktu ražošanai tieši vai kā komponentus pusfabrikātus, iepildītus vai citādi, ja ne vienā, ne otrā gadījumā tīra spirta saturs nepārsniedz 8,5 litrus 100 kg šokolādes un 5 litrus 100 kg citu produktu.”
425. panta 1. punkta 5) apakšpunktā 2001. gada 30. oktobra likumā par akcīzes nodokli ( Lietuvos Respublikos akcizų įstatymas ) ( Žin ., 2001, Nr. 98‑3482), kurā grozījumi izdarīti ar 2004. gada 29. janvāra likumu ( Žin ., 2004, Nr. 26‑802, turpmāk tekstā – “likums par akcīzes nodokli”), ir paredzēts, ka etilspirtu un alkoholiskos dzērienus, kas paredzēti šokolādes produktu ražošanai, atbrīvo no akcīzes nodokļa, ja 100 kilogramos (neto) šokolādes produktu izmanto ne vairāk kā 8,5 litrus etilspirta.
5Profisa ieved Lietuvā šokolādes produktus, kas satur etilspirtu.
6Ar 2005. gada 4. janvāra un 14. marta lēmumiem Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos atteicās atbrīvot no akcīzes nodokļa Profisa ievestos produktus, jo, kaut gan ar likuma par akcīzes nodokli 25. panta 1. punkta 5) apakšpunktu no akcīzes nodokļa atbrīvots etilspirts, kas paredzēts šokolādes produktu ražošanai, šo noteikumu tomēr nepiemēro tādiem etilspirtu saturošiem ievestiem šokolādes gala produktiem kā tie, kas aplūkoti pamata lietā.
7Profisa lūdza atcelt šos lēmumus Vilniaus apygardos administracinis teismas [Viļņas apgabala Administratīvā tiesa], kas ar 2005. gada 9. maija spriedumu šo lūgumu noraidīja.
8Profisa par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Vyriausiasis administracinis teismas [Augstākā administratīvā tiesa].
9Šī tiesa norāda, ka, tā kā likuma par akcīzes nodokli 25. panta 1. punkta 5) apakšpunkta mērķis ir transponēt Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta f) apakšpunktu Lietuvas tiesību sistēmā, lai izšķirtu tās tiesvedībā esošo strīdu, ir nepieciešama šīs direktīvas normas interpretācija.
10Minētā tiesa atzīst, ka Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta f) apakšpunkta versija lietuviešu valodā atšķiras no šī panta versijām citās valodās.
11Šajā situācijā Vyriausiasis administracinis teismas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai, ņemot vērā [..] Direktīvas 92/83 [..] redakcionālās atšķirības dažādu valodu versijās, tās 27. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm ir uzlikts pienākums atbrīvot no akcīzes nodokļa Eiropas Kopienu muitas teritorijā ievesto etilspirtu, ko satur tūlītējam patēriņam paredzēti šokolādes produkti, ja spirta saturs šokolādes produktos nepārsniedz 8,5 litrus 100 kilogramos produkta?”
12Visi lietas dalībnieki, kas ir iesnieguši rakstveida apsvērumus Tiesai, piedāvā uz prejudiciālo jautājumu atbildēt apstiprinoši.
13Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nepieciešamība vienveidīgi piemērot un tādēļ interpretēt Kopienu tiesību normas nepieļauj, ka šaubu gadījumā noteikuma teksts tiek aplūkots tikai vienā no versijām, bet, gluži pretēji, liek to interpretēt un piemērot, ņemot vērā citu oficiālo valodu versijas (1969. gada 12. novembra spriedums lietā 29/69 Stauder / Ulm , Recueil , 419. lpp., 3. punkts; 1988. gada 7. jūlija spriedums lietā 55/87 Moksel , Recueil , 3845. lpp., 15. punkts, un 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑296/95 EMU Tabac u.c., Recueil , I‑1605. lpp., 36. punkts).
14Gadījumā, ja Kopienu tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās struktūras un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (1977. gada 27. oktobra spriedums lietā 30/77 Bouchereau , Recueil , 1999. lpp., 14. punkts; 2000. gada 7. decembra spriedums lietā C‑482/98 Itālija/Komisija, Recueil , I‑10861. lpp., 49. punkts, un 2004. gada 1. aprīļa spriedums lietā C‑1/02 Borgmann , Recueil , I‑3219. lpp., 25. punkts).
15No Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta f) apakšpunkta versiju dažādās valodās salīdzinošās analīzes izriet, ka minētā panta visu valodu versijās, izņemot versiju lietuviešu valodā, ir paredzēts – apstākļos, kas tajās ir noteikti, dalībvalstis atbrīvo no saskaņotā akcīzes nodokļa etilspirtu saturošus produktus, uz kuriem šī direktīva attiecas, ja tos tieši izmanto pārtikas preču ražošanai ar nosacījumu, ka spirta saturs katrā ziņā nepārsniedz 8,5 litrus 100 kilogramos šokolādes un 5 litrus 100 kilogramos citu produktu.
16Šajā sakarā nav nozīmes vietai, kurā etilspirts tiek izmantots attiecīgo produktu ražošanai.
17Turklāt Direktīvā 92/83 paredzēto atbrīvojumu mērķis ir novērst spirtam kā starpproduktam, ko satur citi komerciāli vai rūpnieciski produkti, uzliktā akcīzes nodokļa ietekmi (iepriekš minētais spriedums lietā Itālija/Komisija, 4. punkts).
18Direktīvas 92/83 27. panta 1. punktā minēto produktu atbrīvojums ir vispārējs princips, bet atteikums piemērot atbrīvojumu ir izņēmums. Ar šajā tiesību normā dalībvalstīm paredzēto iespēju noteikt nosacījumus, “lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu”, nevar apšaubīt minētajā noteikumā paredzētā pienākuma noteikt atbrīvojumu neapstrīdamo raksturu (iepriekš minētais spriedums lietā Itālija/Komisija, 50. punkts).
19Līdz ar to uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild – Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas liek dalībvalstīm atbrīvot no saskaņotā akcīzes nodokļa etilspirtu, kas ievests Eiropas Savienības muitas teritorijā un ko satur tūlītējam patēriņam paredzēti šokolādes produkti, ja spirta saturs šajos produktos nepārsniedz 8,5 litrus 100 kilogramos produkta.
20Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Rezolutīvā daļa
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
27panta 1. punkta f) apakšpunkts Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, ir interpretējams tādējādi, ka tas liek dalībvalstīm atbrīvot no saskaņotā akcīzes nodokļa etilspirtu, kas ievests Eiropas Savienības muitas teritorijā un ko satur tūlītējam patēriņam paredzēti šokolādes produkti, ja spirta saturs šajos produktos nepārsniedz 8,5 litrus 100 kilogramos produkta.
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.